Cilvēkstāsts: Artūrs Līvmanis

Saruna ar Artūru Līvmani, Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas studentu un sertificētu Liepājas pilsētas gidu

 

Kā Tu un Starptautiskā Kosmetoloģijas koledža nonācāt līdz sadarbībai?

“Mēs bijām vienās no „Skatu Punkti: Cieņa” apmācībām Madonas pusē, kur tiku uzaicināts kā viesis diskusijā “Dažādība tuvplānā”. Es dalījos ar savu dzīves stāstu. Pēc apmācībām, neformālajā tikšanās reizē iepazinos ar meiteni vārdā Elizabete. Elizabete pārstāvēja Starptautisko Kosmetoloģijas koledžu un aizrautīgi stāstīja par koledžas apmācību programmām. Viena no programmām bija ārstnieciskā masāža, kas mani īpaši ieinteresēja. Viss, ko Elizabete man stāstīja par studijām bija aizraujoši. Tieši nesen biju aizdomājies, ka vēlos dzīvē apgūt kaut ko jaunu un ziņa par studijām nāca tieši laikā. Pateicoties cilvēkiem man līdzās un viņu atbalstam šogad janvārī uzsāku studijas šajā koledžā. Esmu veiksmīgi nokārtojis pirmos eksāmenus un plānoju ar lielu motivāciju turpināt studijas nākamajā posmā.”

Kāpēc Tev bija tik būtiski turpināt studēt?

“Domāju, ka apgūstot profesiju es varēšu palīdzēt cilvēkiem daudz vairāk, nekā strādājot par gidu Liepājā. Kaut gan esmu strādājis skolā un ekskursijas pa Liepāju ir tiešām interesantas, jo tas dod man iespēju cilvēkiem parādīt pilsētu citādāk, esmu pārliecināts, ka mums katram vajag pilnveidoties, mācīties, attīstīties un darīt to, kas pašam patīk. Un cilvēki būs daudz laimīgāki. Man tas ir svarīgi. Man patīk darīt cilvēkus laimīgus un šis solis, uzsākot studijas, ļaus arī citiem pamanīt, ka cilvēki ar redzes traucējumiem nav tikai mājās sēdētāji un tādi, kas pieprasa pabalstus vai liekēži. Mēs varam darīt daudz labu un vērtīgu!”

Kas bija lielākais izaicinājums, kad uzsāki studijas, kas un kā Tevi atbalstīja?

“Lielākais izaicinājums pilnīgi neredzīga cilvēkam ir nokļūšana līdz Rīgai, jo studijas notiek katru nedēļu brīvdienās. Koledžas personāls mani atbalstīja – sākot ar iespēju studēt līdz iespējai palikt nakšņot dienesta viesnīcā. Otrs izaicinājums, mani kursabiedri un koledžas pasniedzēji. Biju sākumā satraukts, vai mums izveidosies labs kontakts. Šobrīd mums ir kolosāli labas attiecības, un mācību process ir pozitīvs. Starptautiskā Kosmetoloģijas Koledža ir izcila skola, man patīk, ka mēs varam visu sarunāt un jūtu atbalstu no visiem koledžas darbiniekiem. Mums katram manu studiju uzsākšana ir izaicinājums. Esmu patiesi pateicīgs visai Kosmetoloģijas koledžas komandai, bet īpaši Marikai Ģedertei, kura finansē manu studiju maksu, Ingūnai Kaļķei, kura domā, kā atbalstīt mācībspēkus, lai labāk palīdzētu man un domā par koledžas telpu piemērošanu, Elizabetei Lībietei, kura ir labs atbalsts ikdienā, Līgai Funkai, kura ir mans asistents semināru laikā un protams, Rasmai Pīpiķei, kas šo visu “ievārīja” un atbalsta mani, meklējot grāmatas pa visu Latviju, turot rūpi par manu veselību un ir vienkārši draugs un atbalsts grūtā brīdī. Mums ir vienošanās – es pabeigšu koledžu, viņa mācās franču valodu, domāju, ka tas ir godīgs “darījums”.”

 

Ko Tu ieteiktu darba devējiem, kuri vēl nav spēruši drosmīgo soli un kļuvuši atvērti dažādībai, pieņemt darbā cilvēku no dažādām sociālām grupām?

“Ieteiktu visiem darba devējiem aizbraukt uz mācībām par dažādības vadību un pievērst uzmanību dažādības tēmai, jo šī tēma ir aktuāla un būs arvien aktuālāka arī nākotnē. Kas to lai zina, varbūt, pieņemot darbā cilvēkus ar dažādām vajadzībām, šeit es domāju, cilvēkus, kuri kādu iemeslu dēļ lietas “dara savādāk”, ne kā visi, tieši palīdzēs kļūt patiesi veiksmīgam savā jomā. Mēs esam tādi paši cilvēki, kā visi pārējie. Mēs varam darīt tādus pašus darbus kā citi un, nereti, pat labāk, un rūpīgāk. Šobrīd arī mani draugi no dažādām sociālajām grupām ir darba attiecībās. Savus pienākumus dara rūpīgi un darba devēji līdz ar to ir atvērti un saprotoši. Pret viņiem izturas ļoti labi. Protams, ka sadarbība ir atkarīga no katra cilvēka, cik aktīvs un uzņēmīgs cilvēks ir. Izvēle vienmēr ir – sēdēt mājās, vai iet un darīt. Novēlu darba devējiem drosmi – dot mums iespēju un es ticu, ka viss izdosies.”

 

Ko Tu ieteiktu cilvēkiem, kuri vēlas atbalstīt neredzīgus cilvēkus, bet vēl nav saņēmušies to izdarīt?

“Noteikti apmeklēt neredzīgo biedrības, jo tur vienmēr ir atsaucīgi, atvērti un profesionāli cilvēki. Var apmeklēt tik dažādas apmācības un seminārus par šo tēmu un paplašināt redzes loku. Iesaku atbraukt pie manis ciemos uz Liepāju. Es parādīšu, ka neredzīgs cilvēks var darīt visu!”

  • Share :