Intervija ar Sandu Reikmani, SIA “Elodeja” (PPII “Ķiparu nams”) vadītāju

Pastāstiet, ar ko īsti nodarbojas “Ķiparu nams”?

“Ķiparu nams” ir privātā pirmsskolas izglītības iestāde, kas darbojas Ikšķiles novadā kopš 2009. gada. Pirmsskolā ir sešas bērnu grupas, kuras apmeklē 74 bērni no 1,5 līdz 7 gadu vecuma. Mums ir desmit pedagogi, kuri aizrauj bērnus zināšanu ceļojumos un deviņi pedagogu palīgi, kuri palīdz apgūt vajadzīgās patstāvības un pašaprūpes prasmes, kā arī psihologs un logopēds, kas darbojas kā atbalsts ģimenēm.

Kopš 2019. gada “Ķiparu nams” ieguva sociālā uzņēmuma statusu, kas paredz, ka uzņēmums savu darbību virza sociāliem mērķiem – integrējot audzēkņus ar invaliditāti, uzvedības un sociālo prasmju problēmām, kā arī izglītojot gan profesionāļus, gan sabiedrību sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai. Savā darbā mēs pielietojam Montessori pedagoģijas metodi, integrējot “Latviešu ābece”, Ekoskolu programmu, “STOP 4-7 sociālo prasmju treniņu” un “Klusuma skolas” principus. Pie mums notiek kokapstrādes, robotikas, angļu valodas nodarbības un citas aktivitātes. Lai gan šobrīd pastāvošās Covid-19 situācijas dēļ nevaram to ieviest, gaidām laiku, kad tas atkal būs iespējams.

Mūsu kolektīvs kopā ar vecākiem kopš 2010. gada organizē Ziemassvētku labdarības pasākumus, nodarbības, nometnes un citas aktivitātes maznodrošinātajām ģimenēm, audžuģimenēm un cilvēkiem ar attīstības un kustību traucējumiem. Varam lepoties, ka “Ķiparu nams” 2012. gadā saņēma Ikšķiles novada gada balvu kā aktīvs Ikšķiles novada uzņēmējs, bet es personīgi saņēmu titulu “Ikšķiles novada gada cilvēks 2018” par ieguldījumu Vislatvijas projektu apmācības programmā “STOP 4-7”.

Kāda ir bijusi jūsu pieredze ar dažādības vadības principu ieviešanu kopš piedalījāties kustībā “Dažādībā ir spēks”?

Esmu ļoti pateicīga Rasmai Pīpiķei, kas mūs uzrunāja un iedrošināja piedalīties šajā kustībā. Gandarījums, dopamīns un pašnovērtējums saņemts par visiem simts procentiem! Saņēmām pozitīvu stiprinājumu un ieteikumus, kas nepieciešami, lai mēs attīstītos. 2020. gadā veicām “Dažādībā ir spēks” pašnovērtējumu, un man kā iestādes vadītājai bija iespēja palūkoties un izvērtēt, kā iestāde strādā, kā veidojam savu dokumentāciju, cik liels darbs tiek veltīts darbiniekiem, bērniem un vecākiem, kā arī iespēja paskatīties no cita skatu punkta uz lietām, par kurām iepriekš pat neienāca prātā domāt. Aizpildot anketu, jau radās jautājumi, pārdomas un redzējums, kas mūsu iestādē ir jāpilnveido, un kas strādā labi. Tas viennozīmīgi paplašināja manu redzes lauku, jo bieži vien mēs kā uzņēmēji fokusējamies uz kvalitatīvu uzņēmējdarbību. Man pašai personīgi patīk meklēt risinājumus harmoniskai personāla attīstībai un labklājībai, bet mēs neaizdomājamies vai arī esam aprobežoti ar stereotipiem par dzimumu, orientāciju un invaliditāti. Paldies par ekspertu ieteikumiem darba vides uzlabošanā!

Piedaloties attālinātajā apbalvošanas ceremonijā 2020. gadā 20. novembrī, bija sajūta, ka esam daļa no “Ķiploka” kopienas. Tie bija svētki! Protams, ļoti žēl, ka ne klātienē, bet bija pārsteiguma prieks satikt pazīstamus cilvēkus, kā arī iepazīt populārus cilvēkus un viņu redzējumu no dažādības vadības skatu punkta.

Savā un “Ķiparu nama” komandas vārdā sakām lielu paldies par iespēju piedalīties “Dažādībā ir spēks” apmācībās šī gada  18., 19., un 25. janvārī. Pārrunājot šos atbalsta pasākumus un diskutējot ar savu komandu, man bija prieks dzirdēt, ka kolēģi arī sāk skatīties caur “dažādības spēka” prizmu. Esam savā ikdienā jau ieviesuši dažus labās prakses piemērus. Kā piemēru varu minēt “Wunder Latvia” pieredzes stāstu par “pateicību dienu” – mums tāda ir piektdiena, bet par cik neesam IT speciālisti, tad izveidojām Facebook slēgto grupu “Ķiparu nama kolēģi”, kurā katru piektdienu izsakām savu nedēļas pateicību, kā arī dalāmies ar labās prakses piemēriem. Tāpat tiek plānots sazināties un pārņemt citas foršas lietas, ko varētu piemērot mūsu iestādes specifikai. Man prieks, ka darbinieki, piedaloties darba grupās un dzirdot citu pieredzes, secināja, ka mūsu kolektīvā ir daudz foršas lietas, kas nu jau šķiet pašsaprotamas. Vēl neesmu izmēģinājusi, bet rodas sajūta, ka, ja zvanīšu kādam no “Ķiploka” slavenībām, tad tas jau būs kā atslēgas vārds – savējais.

Ko jūs ieteiktu citiem darba devējiem?

Mans ieteikums. Pirmkārt, griba! Otrkārt, sākt ar pašnovērtējumu, lai saprastu, kas jau organizācijā ir, kas būtu jādara un kur vēl trūkst zināšanas. Treškārt, sākt rīkoties. Svarīgi katrā līdzcilvēkā saskatīt viņa potenciālu un spējas. Mēs neviens neesam pilnība, bet varam lieliski viens otru papildināt un veidot lielisku komandu, līdz ar to sabiedrību kopumā!