STARPTAUTISKĀ KOSMETOLOĢIJAS KOLEDŽA

Elizabete Lībiete, starptautisko projektu koordinatore

DARBĪBAS JOMA: IZGLĪTĪBA, MASĀŽA, SKAISTUMKOPŠANA

Kosmetoloģija, un ar to saistītā izglītības sistēma, kuru pārstāviet ir saistīta ar noteiktu aizspriedumu komplektu, piemēram – “kosmetoloģijā strādā tikai sievietes”, bet kurā dažādības vadība ir viens no principiem Jūsu organizācijas darbībā. Kas bija galvenais dzinulis, lai veidotu Jūsu organizāciju kā atvērtu organizāciju visiem?

Mums, patiesi ir laimējies ar vadītāju, kurai sirds ir īstajā vietā. Koledžas dibinātāja un valdes priekšsēdētāja Marika Ģederte jau daudzus gadus nodarbojas ar labdarību, palīdzot mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, un šajā procesā iesaista arī darbiniekus. Vadītājas atbalsts un idejas ir svarīgs priekšnosacījums, taču arī gadu gaitā piedzīvotie veiksmes stāsti gan savā uzņēmumā, gan citos rada sava veida “atkarību”, tie dod enerģiju atkal pielikt savu roku, lai šo veiksmes stāstu būtu arvien vairāk. Sociālā atbildība ir viena no mūsu koledžas pamatvērtībām, kas ar katru dienu iesakņojas arvien dziļāk organizācijā un arī individuālā līmenī. Es domāju, ka mums jāpieņem tas, ka pārmaiņas notiek pamazām. Tikai paši iepazīstot dažādo, mēs vislabāk to spējam izprast un pieņemt.

 

Jūsu organizācija ir gājusi tālāk un, 2020. gadā savu studentu pulkā esiet uzņēmuši no dzimšanas neredzīgu cilvēku – kādi bija lielākie izaicinājumi ar, kuriem saskārāties un kā tos pārvarējāt, uzsākot šo sadarbību?

Cilvēki baidās no nezināmā un arī mums tieši tas bija lielākais izaicinājums – kāpt atkal solīti ārpus ierastā un pirmo reizi pielāgot mācību procesu neredzīgam studentam. Nevienam no koledžas vadības un administrācijas šāda pieredze iepriekš nebija un arī starp pedagogiem tikai retajam. Izskanēja jautājums, vai tas vispār ir fiziski iespējams? Taču šī studenta degsme un drosme iedvesmo rast risinājumus. Palīdzēja arī tas, ka daži darbinieki jau ir piedalījušies apmācībās “Skatu Punkti”, kurās tika iedoti daudz praktisku instrumentu un paplašināts redzes loks, lai uzsāktu reālas izmaiņas savā organizācijā. Galvenais rīks, protams, ir komunikācija. Mums nav pašiem jācenšas izdomāt, kā otrs jūtas, mums ir jāpajautā “kā varu Tev palīdzēt?”. Ar studentu caur humoru vienojāmies, ka mēs mācīsim viens otru – mēs viņam ārstniecisko masāžu, bet viņš mums – kā mācīt cilvēku ar redzes invaliditāti. Tā tas arī notiek. Nepārtraukti jautājam studentam kāds atbalsts ir nepieciešams, kuri mācību materiāli der, kuri neder. Individuāla pieeja. Liela priekšrocība mums ir tā, ka mācību materiāli jau bija digitalizēti, sniedzot iespēju klausīties lekciju ierakstus atkārtoti un ar datorprogrammas palīdzību lasīt metodiskos materiālus.

 

Ko Jūs ieteiktu cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par darba ņēmējiem, varbūt pat darba devējiem bet, iespējams savu, it kā trūkumu pēc, nav spēruši šo drosmīgo soli. Kā rīkoties, kā kļūt nodarbinātiem un noderīgiem darba vidē?

Trūkumi ir visiem cilvēkiem, tāpat kā visiem ir arī kādas unikālas prasmes. Ticu, ka katrs spēj atrast vietu, kurā sniegt jēgpilnu pienesumu. Gudram darba devējam ir būtiski, lai darbinieki sasniegtu rezultātu, nevis vai viņi ir vīrieši, sievietes, redzīgi, nederdzīgi, heteroseksuāli vai homoseksuāli. Protams, ir profesijas ar ierobežojumiem. Piemēram, vismaz pagaidām mūsu pārliecība ir tāda, ka neredzīgs cilvēks tomēr nevarētu strādāt par skaistumkopšanas speciālistu, bet par masieri – kāpēc ne? Vai arī skaistumkopšanas speciālists riteņkrēslā – kāpēc ne? Ir vērts izmēģināt darbošanos dažādās jomās, lai atrastu tādu darbu, par ko pašam sirds deg. Domāju, ka noderētu arī kāds psiholoģiskais atbalsts vai karjeras konsultants, kas palīdzētu veikt drosmīgo soli. Galvenais ir nekad nepārstāt mācīties, jo mūsdienu straujajā ritmā ikkatram ir jāspēj ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Sagatavoja: Rasma Pīpiķe