Vai savā darba vietā drīkstu teikt, ka man ir grūti? Vai ir droši atzīt, ka kļūdījos? Vai mani neuzskatīs par vāju, ja lūgšu palīdzību? Vēl arvien daudzās organizācijās darbinieki nejūtas droši izteikties, runāt par savām vajadzībām, atzīt kļūdas vai uzdot jautājumus. Šādi jautājumi, kas būtiski ietekmē gan darbinieka labbūtību, gan organizācijas veiktspēju, daudziem joprojām ir ikdienas realitāte darbā. Aiz šiem jautājumiem slēpjas jēdziens, kas kļūst arvien būtiskāks organizāciju vidē – psiholoģiskā drošība.
Tas nav tikai moderns termins. Tā ir konkrēta cilvēku izjūta komandā – ka ir droši būt atklātiem, uzdot jautājumus, izteikt dažādos uzskatos un pieredzēs balstītas idejas un runāt arī par to, kas nedarbojas. Psiholoģiskā drošība ir neredzams, bet būtisks veselīgas organizācijas pamats.
Emocionālā spriedze – ikdienas realitāte darbā
Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, darbinieku psihoemocionālā slodze pieaug. Zīmola talent+be 2024. gada nogalē veiktajā pētījumā “Darbinieku labbūtība, stress darbā un darbinieku veselība” noskaidrots, ka 61 % darbinieku izjūt paaugstinātu stresu un 58 % nejūtas ērti runāt par savu psiholoģisko veselību darba vietā. Turklāt katrs piektais atzīst, ka izjūt ar to saistītas grūtības, taču bieži nerod vidi, kur par to runāt un būt pašam, neuzliekot ‘masku’ savām sajūtām.
Šāda klusēšana ir bīstama – tā ne tikai ietekmē cilvēku emocionālo stāvokli, bet arī kavē nepieciešamā atbalsta saņemšanu, ilgtermiņā pasliktinot dzīves kvalitāti un darba spējas.
Kas notiek, kad darbinieki jūtas droši?
Organizācijās, kur psiholoģiskā drošība tiek apzināti veidota, darbinieki jūtas pieņemti, viņi uzdrošinās dalīties idejās, kļūdās un mācās no tām. Kā rāda Sabiedrības integrācijas fonda veiktais pētījums “Dažādības kompass 2023”, veidojot iekļaujošu darba vidi, kas balstīta arī dažādības vadības pieejās, 23 % Latvijas darba devēju norāda, ka darbinieku vidū paaugstinās motivācija un lojalitāte, kas savukārt veicina radošumu un atbildības uzņemšanos. Komunikācija ir atvērta, bet savstarpējās attiecības – balstītas cieņā un uzticībā. Rezultāts – labāki darba rezultāti, mazāk kļūdu un lielāka iesaiste.
Turpretī komandās ar zemu psiholoģisko drošību dominē bailes – no nosodījuma, ignorances, kļūdām. Šāda vide kļūst toksiska: cilvēki nerunā, neiesaistās un neuzņemas atbildību. Galu galā tas ietekmē ne tikai kolektīva gaisotni, bet arī organizācijas ilgtspēju.
Vadītāja piemērs – izšķirošs
Nav noslēpums, ka tieši vadītājiem ir vislielākā ietekme uz psiholoģiskās drošības klimatu komandā. Ja vadītājs rīkojas ar cieņu, klausās, dod telpu domām un jautājumiem – šī attieksme pāriet arī uz pārējiem.
Diemžēl vēl arvien daudzviet valda nostāja “darbs ir darbs”, liedzot telpu cilvēcībai. Svarīgi saprast, ka psiholoģiskā drošība nav pretrunā ar darba disciplīnu vai augstu izpildes latiņu – tā drīzāk ir pamats ilgtermiņa rezultātiem.
Soļi ceļā uz drošu darba vidi
- Vadības iesaiste – psiholoģiskā drošība sākas ar attieksmi augstākajā līmenī. Ja vadītāji tai pievērš uzmanību, pārējie sekos.
- Apmācības vadītājiem – lai spētu radīt drošu vidi, ir jāzina, kā to darīt: vadīt sarunas, dot atgriezenisko saiti un risināt konfliktus.
- Regulāras individuālas tikšanās – strukturēts laiks sarunām starp vadītāju un darbinieku palīdz uzturēt atvērtu komunikāciju.
- Konfliktu risināšana – ja pēc kādas idejas izteikšanas darbinieks saņem nosodošu vai ignorējošu reakciju, situācija jārisina nekavējoties gan ar idejas autoru, gan ar pārējo kolektīvu.
- Atzinība un pateicība – pozitīvas reakcijas uz atklātību veido kolektīvā uzvedības normas.
- Skaidri mērķi un lomas – nedrošība bieži rodas arī no neskaidrības par gaidāmo.
Noderīgu informāciju un pieredzes stāstus par iekļaujošas un drošas darba vides veidošanu var atrast Sabiedrības integrācijas fonda organizētajos tīmekļsemināri, kuru ieraksti pieejami darba devēju platformas Dazadiba.lv resursu katalogā.
Jautājumi, ko vērts uzdot jebkurā organizācijā
- Vai mūsu organizācijā ir skaidra attieksme pret psiholoģisko drošību?
- Vai vadītāji ir gatavi par to runāt un rīkoties?
- Kā mūsu cilvēki jūtas – un vai mēs to patiesi zinām?
- Vai mūsu iniciatīvas atbilst reālajām darbinieku vajadzībām?
Cilvēcība kā stratēģiska vērtība
Psiholoģiskā drošība nav “mīkstais” temats. Tā ir organizācijas noturības un attīstības stūrakmens. Mēs nevaram gaidīt radošumu, drosmi un iesaisti, ja vienlaikus sodām par kļūdām vai ignorējam cilvēciskas vajadzības. Veselīga, droša vide neveidojas pati – tā ir jāveido mērķtiecīgi.
Un tas sākas ar vienu vienkāršu jautājumu: vai šeit ir droši būt pašam?