Ilgtspējas ziņošana

Ilgtspējas ziņošanu regulē Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva, kas tika pieņemta 2023. gada janvārī. Šī direktīva aizstāj 2014. gada Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvu un ievieš detalizētākas ziņošanas prasības. Uzņēmumiem ir noteikta prasība iekļaut vadības ziņojumā informāciju par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori.

Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas nolūks:

  1. Veicināt atbildīgu uzņēmējdarbību.
  2. Sekmēt nefinanšu jeb ilgtspējas informācijas pārredzamību un salīdzināmību.
  3. Panākt, lai ilgtspējas ziņu sniegšana ir līdzvērtīga finanšu ziņošanai.

Latvijā ir sagatavots Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumprojekts un veikti grozījumi citos normatīvajos aktos, lai pārņemtu Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasības.

Materiāls sagatavots balstoties uz AS “Swedbank” veidoto Praktisko ceļvedi Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas ieviešanai. Ceļvedis tapis Biznesa ilgtspējas padomes iniciatīvas ietvaros – Biznesa ilgtspējas padomē ir apvienojušies dažādu nozaru Latvijas uzņēmumu vadītāji.

Uzņēmumi, kam jāziņo obligāti

Direktīva tiks piemērota pakāpeniski un katru gadu attieksies uz plašāku uzņēmumu loku.

2024

Uz kuriem jau šobrīd attiecas Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīva (NFRD)

Ziņošana jāsāk uzņēmumiem, uz kuriem jau šobrīd attiecas Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīva (NFRD). Tas ir, biržā kotētiem uzņēmumiem, bankām un apdrošināšanas sabiedrībām, kurās strādā vairāk nekā 500 darbinieku, kā arī lieliem ārpus ES biržā kotētiem uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem. Šiem uzņēmumiem pirmie ziņojumi jāpublicē 2025. gadā par 2024. finanšu gadu.

2025

Visi lielie uzņēmumi

Ziņošana attiecas uz visiem lielajiem uzņēmumiem, kuriem pašlaik vēl nav prasības par nefinanšu ziņojumu sniegšanu un kuri atbilst vismaz diviem no trim kritērijiem:
- vairāk nekā 250 darbinieku;
- apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro;
- bilances kopsumma pārsniedz 25 miljonus eiro.

Šiem uzņēmumiem pirmie ziņojumi jāpublicē 2026. gadā par 2025. finanšu gadu.

2026

Mazi un vidēji uzņēmumi (MVU)

Ziņošana attiecas uz biržā kotētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri pārsniedz vismaz divus no šiem sliekšņiem:
- vairāk nekā 10 darbinieku;
- neto apgrozījums pārsniedz 700 tūkstošus eiro;
- bilances kopsumma pārsniedz 350 tūkstošus eiro.

Prasības neattieksies uz uzņēmumiem, kuros ir mazāk par 10 darbiniekiem un kuru apgrozījums nepārsniedz divus miljonus eiro.
Pirmie ziņojumi jāpublicē 2027. gadā par 2026. finanšu gadu. Tomēr sarakstā iekļautie MVU, norādot pamatojumu, varēs atlikt ziņošanu uz diviem gadiem. Pēdējais iespējamais datums ziņošanai ir 2028. finanšu gads, par ko ziņojums tiek publicēts 2029. gadā.

2028

Ārpus Eiropas Savienības ar lieliem meitasuzņēmumiem

Ziņošana attiecas uz uzņēmumiem ārpus Eiropas Savienības ar lieliem meitasuzņēmumiem vai filiālēm Eiropas Savienībā, ja tie atbilst šādiem kritērijiem:
- apgrozījums Eiropas Savienībā pārsniedz 150 miljonus eiro un/vai
- tam ir vismaz viens meitasuzņēmums vai filiāle Eiropas Savienībā ar vismaz 40 miljonu eiro apgrozījumu.

Šiem uzņēmumiem pirmie ziņojumi jāpublicē 2029. gadā par 2028. finanšu gadu.

Ziņošanas principi

Apstiprinās akreditēts neatkarīgs sertificētājs

Ziņojumu apstiprinās revidents vai akreditēts neatkarīgs sertificētājs. Lai nodrošinātu, ka uzņēmumi ievēro ziņošanas noteikumus, revidents vai sertificētājs sniegs atzinumu par to, vai ziņojums atbilst ES informācijas atklāšanas standartiem.

Jābūt publiski pieejamam

Direktīva nosaka, ka ilgtspējas ziņojumam ir jābūt publiski pieejamam bez maksas katram interesentam. Pagaidām vēl nav noteikts, kā uzņēmumiem tas būs jānodrošina, tomēr visticamāk, ka ilgtspējas ziņojums būs jāievieto savā tīmekļvietnē.

Jāiekļauj informācija par klimata pārmaiņām, darbaspēku un pārvaldību

ES standarti nosaka, ka ilgtspējas ziņojumā jāiekļauj informācija par uzņēmuma ietekmi uz klimata pārmaiņām, uzņēmuma darbaspēku un pārvaldību. Prasības ir vērstas uz to, lai organizācijas mazinātu savu negatīvo un palielinātu pozitīvo ietekmi tajos aspektos, kuros uzņēmumam ir vislielākā ietekme.

Ziņojuma sagatavošana mašīnlasāmā formātā

Ilgtspējas ziņojums ir jāsagatavo mašīnlasāmā digitālā formātā, piemēram, vienotajā elektroniskajā formātā – iXBRL. Tehniski iXBRL ir cilvēklasāms XHTML formāts, kurā ir iebūvēts mašīnlasāmā XBRL formāta tehniskais saturs par ziņotiem datiem. Tas nodrošina lietotājam pārskata informācijas efektīvu un precīzu analīzi. Ilgtspējas PDF, Excel vai Word ziņojuma konvertēšanu iXBRL formātā sauc par ziņojuma digitalizāciju.

Sociālie standarti, par ko jāziņo obligāti

Sociālie standarti nosaka informācijas atklāšanas prasības par četrām sociālām tēmām, kas saistītas ar cilvēkiem uzņēmumā un ārpus tā.

Informācijai jāietver attiecīgā uzņēmuma ietekme uz cilvēkiem, tostarp darbiniekiem, un uz cilvēku veselību. Informācijai jābūt par to, kā dažādība ir iekļauta uzņēmuma darbībā, piemēram, par dzimumu dažādību augstākā līmeņa vadībā, par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, par cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu, par to darbinieku īpatsvaru un sīkāku iedalījumu, kuri piedalās apmācībās, par darbinieku līdzdalību uzņēmuma administratīvajā valdē un uzraudzības valdē un citiem sociālajiem faktoriem.

Tikpat būtiski ir ietvert informāciju par to, vai uzņēmumā ir ieviesti pasākumi pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā, kā arī darba un privātās dzīves līdzsvara ievērošanas nosacījumi.
Šis temats ietver darba nosacījumus, vienlīdzīgu attieksmi un iespējas visiem un citas ar darbu saistītas tiesības.