Ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 60 % no visiem uzņēmumiem Eiropā [1], kas bieži vien nozīmē vairāku paaudžu sadarbību un kopdarbu. Latvijas ģimenes uzņēmums – ziemeļu augu tējas zīmols PLŪKT – ir piemērs tam, kā starppaaudžu sadarbība un dalīšanās ar zināšanām un prasmēm var palīdzēt veiksmīgai uzņēmuma attīstībai ne tikai vietējā, bet arī starptautiskajā tirgū.
PLŪKT ir ģimenes uzņēmums, ko 2017. gadā dibināja mamma un meita – Līga un Māra Lieplapas. Ideja par uzņēmuma dibināšanu Mārai radās studiju laikā, kad apmaiņas programmā bija devusies uz Ķīnu, kur ir ļoti izteikta tējas kultūra. Iedvesmojoties no Āzijas tējas kultūras un saviem vecākiem, kas savu profesionālo dzīvi ir veltījuši vides zinātnei, augu pētniecībai un dabas aizsardzībai, Māra saskatīja arī Ziemeļu augu tējas potenciālu, kas varētu pāraugt jaunā Latvijas uzņēmumā ar starptautisku stāstu. Tā kā Līga bija jau iepriekš darbojusies ar tēju ievākšanu un sava uzņēmuma vadību, viņa meitas piedāvājumam piekrita.
Māras mamma Līga ir vides zinātņu doktore ar padziļinātām zināšanām par augiem, bioloģisko daudzveidību un dabas aizsardzību – viņas pārziņā uzņēmumā ir viss, kas saistīts ar pašu produktu – izejvielām, ražošanas procesu, jaunu tēju maisījumu izstrādi, kvalitāti un atbilstību dabas procesiem. Savukārt Māra ir ieguvusi izglītību uzņēmējdarbībā un mārketingā Latvijā, Austrijā, Zviedrijā, Somijā un Ķīnā. Viņas paspārnē ir uzņēmuma vadība, eksports un inovācijas. Šī satikšanās starp pieredzi un vīziju kļuva par PLŪKT pamatu. Savukārt uzņēmumu ar padomu atbalsta arī Māras tēvs Juris – dabas aizsardzības jautājumu eksperts, vadījis starptautiskus dabas saglabāšanas projektus.
Starppaudžu mijiedarbība uzņēmuma darbības pamatā
Viens no būtiskākajiem ieguvumiem starppaaudžu sadarbībā ir zināšanu pārnese. PLŪKT gadījumā tā nav formāls process vai pienākums, bet dabiska ikdienas sastāvdaļa. Māras vecāki jau bērnībā ielika viņā atbildību un rūpi par dabu, taču šobrīd viņa ar prieku uzzina ko jaunu par augiem, to īpašībām un bioloģisko daudzveidību. To novērtē arī sadarbības partneri un klienti.
Savukārt ikdienā notiek arī pretējs process – Māra nodod pieredzējušai paaudzei izpratni par mūsdienu tirgus realitāti, globālajām tendencēm, zīmolvedību un digitālajiem rīkiem. “Sākumā varbūt vecāki ne vienmēr piekrita cik daudz resursu mēs veltām mārketinga aktivitātēm, taču laika gaitā, redzot, kādus rezultātus ar to ir iespējams sasniegt, par to esam vienisprātis,” norāda Māra. Šī zināšanu apmaiņa notiek nevis no “augšas uz leju”, bet horizontāli – kā līdzvērtīgu partneru sadarbībā. Tā rezultātā tiek veidota organizācija, kurā neviena paaudze netiek nostādīta kā „vecāka” vai „jaunāka”, bet gan kā savstarpēji papildinoša.
Arī jauni produkti tiek radīti, esot ciešā sakabē, jo Māra seko līdzi jaunākajām tendencēm un piedāvā idejas jauniem produktiem, savukārt Līga rūpīgi izvērtē, vai un kā šīs idejas iespējams realizēt, balstoties uz Latvijas augu pasauli, pieejamajiem resursiem un zinātniskajiem principiem. Gala rezultātā produkts nav tikai “mode”, bet pārdomāts, ilgtspējīgs risinājums.
Darba stilu dažādība kā līdzsvara mehānisms
Starppaaudžu sadarbībā neizbēgami sastopas arī atšķirīgi darba stili. Māra atzīst, ka strādā ātrā tempā, intuitīvi, orientējoties uz iespējām un tirgus dinamiku. Līga savukārt pieiet procesiem rūpīgi un pārdomāti, balstoties zināšanās un ilgtermiņa skatījumā.
“Noteikti es esmu mācījusies no vecākiem arī cilvēcisku dziļumu, jo sākumā, kad dibinājām uzņēmumu, iekšējā ambīcija mani ātri dzina uz priekšu, taču laika gaitā esmu pārmantojusi viņu īpašības, kas šobrīd palīdz labāk veidot ilgtermiņa attiecības, kā arī rūpīgāk pieiet dažādiem uzņēmuma darbības virzieniem,” norāda zīmola PLŪKT vadītāja Māra.
Vēl no praktiskās puses jāmin, ka ne tikai dažādas paaudzes, bet katrs no mums ir pieradis pie sava darba stila attiecībā uz pierakstu veikšanu, uzskaišu sistēmas veidošanas u.tml. “Es ātri vien sapratu, ka ir svarīgi, lai katrs mūsu komandas loceklis var strādāt tā, kā viņam ir ērti un efektīvi. Tā kā mēs esam ražošanas uzņēmums, mums ir ļoti svarīgi, ka viss tiek mērīts, uzskaitīts un reģistrēts. Mēs nolēmām, ka katrs var izmantot to rīku, ar kuru ir visērtāk strādāt, bet dienas beigās šai informācijai ir jābūt pieejamai un saprotamai arī pārējiem kolēģiem,” par dažādu darba stilu sinerģiju un tās vadību dalās Māra.
Ko nozīmē vadīt ģimenes uzņēmumu, kurā sastrādājas vairākas paaudzes un ģimenes locekļi?
“Noteikti jāsaka, ka galvenā priekšrocība, sadarbojoties ar ģimenes locekļiem, ir jau esoša savstarpējā uzticība, jo paiet laiks pirms mēs ļaujam sev uzticēties svešam cilvēkam un varam pārliecināties, ka vari paļauties uz viņu,” par priekšrocībām ģimenes biznesā norāda Māra.
Tomēr tam nāk klāt arī savi izaicinājumi. “Jau dibinot uzņēmumu, savā starpā vienojāmies, uzņēmumā ir uzņēmuma sarunas un ģimenē – ģimenes sarunas. Lai arī puse no komandas esam ģimene, mums ir jāspēj nodalīt šo ģimenes un darba vidi, lai pārējie kolēģi nejustos neērti vai pārāk ģimeniski.” Tomēr ne vienmēr iecerēto ir viegli īstenot arī ikdienas dzīvē. Māra atceras, ka uzņēmuma attīstības sākumā bija grūtāk nodalīt darba un ģimenes vidi, piemēram, bijis grūtāk negatīvu ziņu nodot tieši ģimenes locekļiem, lai nesabojātu savstarpējās attiecības, radās jautājumi, kādēļ nepieciešams sasaukt sanāksmes par darbu, ja mājās jau satiekamies un runājam, un ka darbinieki ārpus ģimenes loka ne vienmēr jutās piederīgi.
Tā kā puse no uzņēmuma darbiniekiem ir ģimenes locekļi un otra daļa darbinieku ir tieši jaunāka gada gājuma kolēģi, Māra kā zīmola vadītāja uzņēmās iekšējās komunikācijas parauga lomu, nodalot, kas ir ģimenes un kas ir darba lietu sarunas, un kā tās vest. “Nevēlējos būt starpnieks starp Gen Z un pieredzējušajiem kolēģiem, kas turklāt ir mani vecāki, tādēļ ieviesām 1:1 sarunas visu kolēģu starpā, lai labāk viens otru iepazītu un izlīdzinātu šo ģimenisko sajūtu,” norāda Māra.
Ar uzņēmuma pieredzi un citiem praktiskiem soļiem par to, kā pielāgoties darbinieku dažādajiem darba stiliem Māra Lieplapa dalījās arī Sabiedrības integrācijas fonda rīkotajā vebinārā “Paaudžu dažādība organizācijā – starppaaudžu sadarbība.”
Paaudžu dažādība kā uzņēmuma konkurētspējas priekšrocība
PLŪKT piemērs apliecina, ka paaudžu dažādība organizācijā ir arī stratēģiska priekšrocība. Korejā un Japānā ir PLŪKT visciešākie sadarbības partneri, ņemot vērā, ka Āzijā tējas kultūra ir daudz izteiktāka, kā arī starptautiskā sadarbība ļauj izvērtēt, vai izstrādātais produkts ieinteresēs ne tikai Latvijas, bet arī starptautisko tirgu. “Sadarbības partneri no Āzijas ļoti augstu vērtē pieredzējušākās paaudzes zināšanas, to nodošanu starp paaudzēm, un to, ka varam sadarboties kā komanda gan ģimenē, gan arī biznesā.”
Apvienojot dažādu paaudžu zināšanas un pieredzi tiek saglabātas ierastās prakses un attīstītas jaunas prasmes, vienlaikus veicinot inovācijas. Paaudzes organizācijā bieži tiek uztvertas kā atšķirīgi poli, taču PLŪKT pieredze parāda, ka paaudzes var kļūt par saikni starp abām. Vecākā paaudze ienes saknes, briedumu un pieredzi. Jaunākā – kustību, redzējumu un drosmi. Kopā tās rada nevis konfliktu, bet sinerģiju – tas apliecina, ka šī spēja sadarboties starp paaudzēm var būt viens no priekšnoteikumiem ilgtspējīgām, iekļaujošām un noturīgām organizācijām nākotnē.
[1] https://single-market-economy.ec.europa.eu/smes/sme-fundamentals/family-business_en