Valoda un vārdi, ko lietojam ir spēcīgs instruments. Gan jau katrs no mums par to ir pārliecinājies uz arī savas ādas, kad kāda neapdomīgi vai ar nolūku pateikts vārds ir iekodis līdz sirds dziļumiem. Tāds kodums ilgi dzīst, un kādam varbūt pat nesadzīst nekad. Ne velti saka, ka ar vārdiem var nogalināt un ar vārdiem var celt spārnos.
Maijā Eiropa atzīmēja Dažādības mēnesi, šogad uzverot iekļautības, darbinieku labbūtības un psihiskās veselības aktualitāti. Tomēr skaidrs, ka šie jautājumi sniedzas tālāk par maija mēnesi, lai ne tikai darba devēji, bet ikviens no mums, kas esam kādam kolēģi, aizdomātos par to, kurus vārdus lietojam saziņā ar citiem un cik iekļaujoša ir mūsu valoda.
Iekļaujoša valoda ir cieņpilnas, pieklājīgas un apzinātas saziņas forma, kuras mērķis ir radīt vidi, kurā ikviens jūtas pieņemts, saprasts un gaidīts. Kurā apzināti izvairās no stereotipiem, stigmatizēšanas un diskriminējošiem apzīmējumiem, un patur fokusā katra cilvēka personību neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās piederības, seksuālās orientācijas, reliģiskās pārliecības vai veselības stāvokļa (princips “cilvēks pirmajā vietā”).
Mūsdienās, kad sabiedrība kļūst aizvien daudzveidīga, iekļaujoša valoda ir dabisks un nepieciešams rīks veselīgas organizācijas kultūras veidošanā. Tā nav modes tendence vai politkorektuma uzspiesta prasība, bet gan nepieciešamība darba vidē, kurā arvien vairāk runājam par daudzveidību jeb dažādību un tās vadību.
Iekļaujošas valodas lietošana labvēlīgi ietekmē darbinieku piederības sajūtu un motivāciju. Kad organizācijas komunikācijā lieto vārdus, kas pieņem un atzīst katru indivīdu, darbinieki daudz drošāk pauž domas, iesaistās iniciatīvās un uzņemas atbildību. Piederības sajūta nav tikai emocionāls aspekts, tā ir cieši saistīta ar darbinieku produktivitāti un lojalitāti.
Dažādi aizspriedumi bieži vien ir neapzināti un sakņojas stereotipos, kas sabiedrībā nostiprinājušies gadu gaitā. Tāpēc svarīgi ir radīt vidi, kur jautājumus par valodas lietojumu var uzdot bez bailēm no nosodījuma. Darba vidē var organizēt mācības par iekļaujošu valodu, izstrādāt vadlīnijas un drošus mehānismus ziņošanai par gadījumiem, kad valoda kļuvusi par mikroagresijas vai diskriminācijas rīku. Jau šobrīd Latvijas darba devējiem ir pieejami vairāki bezmaksas atbalsta mehānismi un mācības, lai veicinātu iekļaujošu organizācijas kultūru, piemēram, Sabiedrības integrācijas fonda organizētie tīmekļsemināri, kuru ieraksti pieejami darba devēju platformas Dazadiba.lv resursu katalogā.
Arī pētījumi apstiprina, ka darbinieki, kuri jūtas iekļauti, ir gan produktīvāki un lojālāki. Daudzos pasaules uzņēmumos un augstskolās iekļaujošas valodas elementi jau ir iekļauti iekšējās un ārējās komunikācijas vadlīnijās. Piemēram, stratēģijas un vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey regulāri veiktie pētījumi Why Diversity Matters (“Kāpēc dažādībai ir nozīme”) apstiprina ciešu saistību starp dažādību, iekļautību un labākiem finanšu rezultātiem.
Lai veidotu iekļaujošu darba vidi, kur savstarpējā saziņa ir balstīta cieņā un izpratnē, ar vienu organizācijas politikas dokumentu vai rīkojumu nepietiks, iekļaujošai valodai ir jākļūst par organizācijas DNS sastāvdaļu.
10 padomi, kā darba vidē valodu padarīt iekļaujošāku
- Veidojiet atklātu un drošu vidi, kurā ikviens var paust viedokli par valodu un iekļautību un kurā cilvēki var droši ziņot par diskrimināciju vai neiekļautību, nebaidoties no sekām.
- Izmantojiet saziņā vienkāršu un saprotamu valodu, ko saprot visi, izvairoties no neskaidra žargona, profesionālismiem vai nevajadzīgiem saīsinājumiem, ko varētu nesaprast jaunie darbinieki.
- Respektējiet personas izvēlētos vietniekvārdus un identitāti – noskaidrojiet, kā cilvēks sevi identificē, un lietojiet viņa norādītos vietniekvārdus, kā arī izrunājiet personvārdus pareizi.
- Neuzsveriet dzimumu, vecumu, izcelsmi vai invaliditāti, ja šī informācija nav nepieciešama kontekstam, koncentrējieties uz cilvēka kompetenci un vērtību komandā.
- Izvairieties no stereotipiem, vispārinājumiem un jokiem, kas var aizvainot vai marginalizēt cilvēkus, rūpējieties par cieņpilnu un iekļaujošu humora lietojumu.
- Rādiet dažādas perspektīvas komunikācijas materiālos, iekļaujot cilvēkus ar dažādu etnisko izcelsmi, vecumu, seksuālo orientāciju, reliģisko piederību un tamlīdzīgu.
- Respektējiet un normalizējiet dažādus ģimenes modeļus, arī komunikācijā un pasākumu organizēšanā, kā arī apsveikumos (piemēram, Mātes dienā).
- Uzklausiet mērķgrupu un kopienu ieteikumus par piemērotu terminoloģiju, piemēram, par dzimumu, invaliditāti vai etnisko piederību.
- Nenormalizējiet “mēs” un “viņi” dalījumu, izvairieties no frāzēm, kas pretstata “normālus” un “nenormālus” cilvēkus; pievērsiet uzmanību tam, lai valoda veicinātu vienlīdzību, nevis šķeltu.
- Veidojiet iekļaujošas anketas, nodrošinot izvēles iespēju dzimuma norādīšanā, piemēram, iekļaujot atbildes “sieviete”, “vīrietis”, “cits” un sniedzot iespēju neatbildēt uz sensitīviem jautājumiem (iekļaujot atbildi “nevēlos norādīt”).
Iekļaujoša valoda ir ne tikai mūsdienu realitāte, bet arī stratēģisks ieguldījums uzņēmuma ilgtermiņa panākumiem. Tā stiprina komandu, iedvesmo, veicina inovācijas, uzlabo organizācijas reputāciju un paplašina tirgus iespējas. Valoda spēj dziedēt un vienot, un organizācijas, kas apzināti un sistemātiski veido iekļaujošu komunikāciju, gūst panākumus mūsdienu daudzveidīgajā pasaulē – pasaulē, kurā katram vārdam ir nozīme.