– Aizspriedumi – noraidoši vai negatīvi uzskati par cilvēkiem vai cilvēku grupu, kam ar stereotipu tiek piedēvētas noteiktas īpašības, un tās tiek papildinātas ar emocionālo attieksmi.

– Asercija – noteikts domāšanas un rīcības veids; rīkoties savās interesēs, aizstāvēt savu viedokli, nostāju, uzskatus bez nevajadzīgas baiļošanās, bez grūtībām paust atklātas emocijas un realizēt personiskās tiesības, nepārkāpjot citu tiesības.

– Dažādība ir cilvēku iekļaušana darba tiesiskās attiecībās neatkarīgi no viņu a) dzimuma; b) vecuma; c) invaliditātes; d) etniskās piederības, e) seksuālās orientācijas vai citu iemeslu dēļ.

– Diskriminācija  – mazāk labvēlīga attieksme pret personām saistībā ar to, ka šīm personām piemīt kāda no vispāratzītām diskriminācijas aizlieguma pazīmēm, piemēram, rase, etniskā piederība, dzimums u.c..

– Emigrācija –  piespiedu vai brīvprātīga iedzīvotāju izceļošana no savas valsts, reģiona vai kontinenta.

– Globalizācija – dziļas sociālkulturālas izmaiņas, kas ir ietekmējušas visas sociālās realitātes jomas; pārmaiņas, kas nosaka tehnoloģiju, sabiedrisko attiecību, komunikācijas, laika un telpas uztveri un ekonomiku.

– Imigranti – ārvalstnieki (izņemot kādas ES dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai Šveices Konfederācijas pilsoņi) un bezvalstnieki, kas Latvijā uzturas ar termiņuzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās atļauju.

– Imigrācija – cilvēku ieceļošana no vienas valsts citā valstī ekonomisku, militāru, politisku, reliģisku vai citu iemeslu dēļ ar mērķi apmesties tajā uz dzīvi. Atšķirībā no tūrista, ceļotāja vai cilvēka, kas atrodas dienesta komandējumā, imigrants ir persona, kas vēlas valstī, kurā tas ir ieradies, apmesties uz pastāvīgu dzīvi.

– Konflikts – pretēju vēlmju, interešu, viedokļu, pozīciju, vērtību un mērķu sadursme. Konflikts ir saskarsmes rezultāts.

– Komunikāciju barjeras – šķēršļi, kuri iekšējā vai ārējā starppersonu komunikācijā negatīvi ietekmē atvērtas, vienlīdzīgas un uz abpusējas komunikācijas mērķu sasniegšanu balstītas attiecības, piemēram, attieksme pret runātāju, sociālais statuss vai laika trūkums.

– Kultūrkompetence – iespēja veiksmīgi darboties sarežģītā kultūrkontekstā, integrējot un lietojot situācijai atbilstošas zināšanas, prasmes, attieksmes.

– Kultūršoks – psihisks stāvoklis, kad pēkšņi indivīdam svešā kultūras vidē visas līdz šim pazīstamās vērtības un izturēšanās paraugi ir zaudējuši savu derīgumu un nozīmi.

– Mazākumtautība – iedzīvotāju grupa valstī, kas ir izteikti mazāka par pamatnāciju un sevi apzinās kā īpašu kopienu ar kultūru un/vai valodu, kas atšķirīga no pamatnācijas kultūras un/vai valodas.

– Migrācija – iedzīvotāju pārvietošanās vienas valsts teritorijā vai pārceļošana no vienas valsts uz citu valsti. Ieceļošana valstī vai izceļošana no tās – ārējā migrācija, pārvietošanās pa valsts iekšieni – iekšējā migrācija.

– Organizācijas kultūra – organizācijas vadošo pamatpieņēmumu sistēma, kura nosaka organizācijas vērtības un normas (iekšējās: kolektīvā; ārējās: ar citiem, t.sk., klientiem, sadarbības partneriem), cilvēku izturēšanos (attiecības) un organizācijas uzbūvi.

– Pagaidu aizsardzība – ārkārtas pasākums, ar kuru personu grupai  likumos noteiktajā kārtībā piešķir tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijas Republikā.

– Patvēruma meklētājs – trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas likumā noteiktajā kārtībā iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā, līdz brīdim, kad stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams galīgais lēmums par viņa iesniegumu. Bēgļa statusu var piešķirt, ja persona pamatoti baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī vai iepriekšējās mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks) rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības, politiskās pārliecības dēļ.

– Pozitīvie pasākumi – tādi īslaicīgi pasākumi, ar kuriem tiek piešķirtas īpašas tiesības kādai personu grupai, kurai piemīt kāda no diskriminācijas pazīmēm, nolūkā novēŗst vēsturiski pastāvošās nevienlīdzīgās iespējas.

– Reemigrācija vai repatriācija – bijušo emigrantu (izbraucēju) atgriešanās atpakaļ dzimtenē.

– Sabiedrības integrācija – sabiedrības vienošanas process; atzīstot kultūru dažādības pastāvēšanu, integrācija nozīmē nevis paralēlu, atsevišķu etnokultūru grupu pastāvēšanu, bet gan to mijiedarbību.

– Saskarsme – tiešs vai netiešs kontaktēšanās process, kura mērķis ir ietekmēt partnera uzvedību, emocijas, aktivitātes pakāpi un darbību. Jebkuru mijiedarbību starp cilvēkiem sauc par saskarsmi. Saskarsme ir viena no cilvēku darbības patstāvīgajām formām.

– Starpinstitucionāla pieeja – efektīvas iejaukšanās nodrošināšanai vairākas institūcijas sadarbojas un veic koordinētu darbību. Tās mērķis ir izvirzīt augstus prakses standartus un palielināt profesionāļu sadarbību un koordinētas pūles kā reakciju uz aizdomām par iespējamu augstu risku vai pastāvošu augstu risku klientam(-iem), lai to novērstu.

– Stereotipi – pārmērīgi vienkāršots vispārinājums attiecībā uz noteiktu grupu, rasi vai dzimumu, parasti ar nevērīgu saturu, kā arī vispārinošs un racionāls process, ko veic indivīds, lai mazinātu apkārtējās pasaules sarežģītību.

– Tolerance – sociāls, kultūras, reliģisks termins, kas apzīmē individuālu un kolektīvu praksi – nenosodīt tos, kuru pārliecība, uzvedība vai rīcība atšķiras no tava priekšstata par vēlamo.

– Vērtības – pieņēmumi, standarti, kritēriji, augstākie ideāli, kurus indivīds cenšas realizēt savā dzīvē un/vai pēc kuriem tas tiecas.

SIF ‘Apmācību kursa ‘Starpkultūru Komunikācija’ rokasgrāmata’ Rīga, 2010

  • Share :