Annijas Kļaviņas stāsts

Annija Kļaviņa uzskata, ka cilvēkiem ar invaliditāti vajag uzdrošināties, iesaistīties, meklēt un pieņemt savas iespējas, lai arī bieži spert pirmo soli ir grūti – par to pārliecinājusies savā dzīvē arī pati. Annija savā dzīvē atradusi vaļasprieku, kas sniedz gan gandarījumu, gan arī ienākumus – kāzu rotu darināšanu, tomēr kādu dienu jaunā sieviete vēlētos strādāt arī algotu darbu. “Es būtu gatava strādāt. Ja nāktu kāds piedāvājums no darba devēja, kurš izprot manu situāciju – vajadzību ik pa brīdim atpūtināt muguru, atgulties, iespējams strādāt samazinātu darba laiku un nepieciešamību pielāgot vidi, es tiešām būtu gatava.” Tāpat Annija uzskata, ka cilvēkiem ar invaliditāti darba iespēju ir ļoti maz, kas ir skumji, jo cilvēki izmisīgi meklē darbu, bet bieži tam nav rezultātu, tāpēc viņa aicina darba devējus, kuriem ir potenciāls, dod šādu iespēju. Annija ar prieku atceras laikus, kad viņa aktīvi sportoja parabobslejā. Sportošana ļāva pārvarēt bailes no ātruma, kuras iemājoja jaunajā sievietē pēc liktenīgās avārijas, kā arī pārvarēt pašai sevi.