Diskusija: Vai dzimumam ir nozīme darba aizsardzībā?

Lai gan dažādiem darba vides riskiem vienlīdz lielā mērā ir pakļauti gan vīrieši, gan sievietes, statistika jau izsenis rāda, ka vīrieši biežāk cieš nelaimes gadījumos darbā, bet sievietēm biežāk tiek konstatētas arodslimības. Atbilde uz jautājumu – kāpēc tā, nav jāmeklē tālu. Proti, tā dēvētās tipiskākās vīriešu profesijas bieži ir saistītas ar fiziski smagu un bīstamu darbu, kamēr tipiskākās sieviešu profesijas – ar monotonu darbu.

Lai gan dažādiem darba vides riskiem vienlīdz lielā mērā ir pakļauti gan vīrieši, gan sievietes, statistika jau izsenis rāda, ka vīrieši biežāk cieš nelaimes gadījumos darbā, bet sievietēm biežāk tiek konstatētas arodslimības. Atbilde uz jautājumu – kāpēc tā, nav jāmeklē tālu. Proti, tā dēvētās tipiskākās vīriešu profesijas bieži ir saistītas ar fiziski smagu un bīstamu darbu, kamēr tipiskākās sieviešu profesijas – ar monotonu darbu.

Attālināta darba apstākļos gan vieni, gan otri ir līdzīgās pozīcijās. Neraugoties uz to, Latvijas darba devēji attālinātā darba veicējus vīriešus globālās pandēmijas laikā atbalstīja biežāk nekā sievietes, liecina RSU Darba drošības un vides veselības institūta veiktā pētījuma dati.

Par ko īsti liecina šī situācija? Vai dzimumu līdztiesības principi darba aizsardzības jomā netiek ievēroti arī ar pandēmiju nesaistītos apstākļos? Un kā izveidot drošu, veselībai nekaitīgu darba vietu?

Par šiem jautājumiem tiešsaistes diskusijā “Vai dzimumam ir nozīme darba aizsardzībā?”, kas norisinājās 2022. gada 13. aprīlī, sprieda dažādu jomu eksperti: Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne, “LDZ ritošā sastāva serviss” Juridisko un administratīvo lietu direktors Raitis Apinis, organizāciju psihologs Reinis Lazda un “Rīgas Dzemdību nama” valdes priekšsēdētāja Santa Markova.