Starptautiskās organizācijas ir reaģējušas sniedzot vadlīnijas, izstrādājot jaunus tiesību
aktus un rīcības plānus naida runas ierobežošanai. 2023. gadā UNESCO kopīgi ar
ANO “Par genocīda novēršanu un atbildību aizsargāt” ir pirmo reizi izstrādājušas
Vadlīnijas politikas pieņēmējiem un skolotājiem, kā risināt ar naida runu saistītos
jautājumus ar izglītības sistēmas palīdzību. Eiropas Padome 2022.gadā pieņēma EP
Ministru Komitejas Rekomendāciju CM/Rec(2022)16, kurā sniegta jauna naida runas
definīcija. Tā ir vērsusi uzmanību uz daudzskaitlīgiem izaicinājumiem reaģējot uz
naida runu: vārda brīvības atšķiršanu no naida runas, pieeju datiem par naida runu,
naida runas ātru dzēšanu tiešsaistē, pienācīgu resursu piešķiršanu ātrai reaģēšanai, un
savlaicīgu līdzekļu ieguldīšanu izglītībā un apmācībā. Eiropas Savienībā 2023.gadā,
stājoties spēkā Digitālo pakalpojumu aktam, ir izvirzīta vēl lielāka atbildība lielajiem
globālajiem sociālajiem tīkliem, īpaši tiem, kuru aktīvu lietotāju skaits reģionā ir vairāk
kā 45 miljoni.
Pētījumi
Latvijas Cilvēktiesību centrs: pētījums “Naida runa Latvijā – tendences un izaicinājumi”
Pētījuma “Naida runa Latvijā – tendences un izaicinājumi” mērķis ir aplūkot naida runas izpausmes, tendences un izplatību Latvijā. Īpaša uzmanība pētījumā tiek pievērsta naida runas izplatībai interneta vidē, jo tajā tā mēdz sasniegt plašu auditoriju.
Citi resursi
Pētījumi
Pētījumi
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta aptauja tika īstenota 2024. gadā visās 27 ES dalībvalstīs. Aptverot vairāk nekā 65 000 respondentu vecumā no 16 līdz 74 gadiem, tā atspoguļo neapmaksāto aprūpes pienākumu ietekmi uz ikdienas dzīvi, nodarbinātību un labbūtību. Aptaujā pētīta bērnu aprūpe, ilgtermiņa aprūpe, mājas darbi un brīvais laiks. Tajā ir arī aplūkots tas, kā cilvēki izmanto formālās un neformālās aprūpes pakalpojumus, digitālos rīkus un ilgtspējīgas prakses, kā arī attieksme pret aprūpi.
Pētījumi