Straujā novecošanās ir iemesls, kamdēļ Eiropā diskriminācija uz vecuma pamata, ir viens no nopietniem politikas dienaskārtības jautājumiem. Novecošanās skar nodarbinātību, veselības aprūpi, izglītību, sociālās drošības u.c. jomas. Diskriminācija uz vecuma pamata jeb eidžisms ir atzīts par dzīves kvalitātes kavējošo faktoru, kas ietekmē visas valsts labklājību un izaugsmi. Pirmais solis, lai izprastu eidžismu un tā sekas, ir jāatzīst, ka tas pastāv mūsu valstī un sabiedrībā. Igaunijas, Dānijas un Vācijas pieredze un labās prakses piemēri ļauj labāk izprast veidus, kā īstenot mērķtiecīgus atbalsta un tematiskos pasākumus diskriminācijas uz vecuma pamata novēršanā. Lai arī analīzei izvēlēto valstu pieejas atšķiras, tās vieno sistemātiska un koordinēta pieeja, t.i., izglītības un informācijas pasākumu regularitāte, plašais iesaistīto pušu loks un atpazīstamība starptautiskā līmenī. Vienots ir arī redzējums par veselīgu un aktīvu novecošanos visās politikās, kā arī uz pierādījumiem balstīta pieeja attieksmes maiņai sabiedrībā. Izvērtējuma pirmajā daļā ir skaidroti galvenie iemesli, kāda ir eidžisma ietekme un sekas, t.sk., skaidrota starptautisko tiesību principu nozīme ceļā uz cieņpilnu, veselīgu un aktīvu novecošanos. Otrajā daļā analizēta pieredze un labās prakses gadījumi Igaunijā, Dānijā un Vācijā, t.sk., veikta ar eidžismu saistīto kampaņu analīze. Nobeigumā apkopoti galvenie secinājumi un sniegtas rekomendācijas.
SIF pētījums: Pasaules valstu prakses situācijas izvērtējums par vecuma diskriminācijas pamatu (2022)
Citi resursi
Šajā ziņojumā ir apkopots un analizēts pašreizējais izglītības un apmācību piedāvājums psihiskās veselības jomā profesionālās izglītības (PII) un augstākās izglītības iestādēs (AII), kā arī izvērtētas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darba vides vajadzības astoņās partnervalstīs (Horvātijā, Čehijā, Somijā, Vācijā, Grieķijā, Latvijā, Norvēģijā un Spānijā).
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta aptauja tika īstenota 2024. gadā visās 27 ES dalībvalstīs. Aptverot vairāk nekā 65 000 respondentu vecumā no 16 līdz 74 gadiem, tā atspoguļo neapmaksāto aprūpes pienākumu ietekmi uz ikdienas dzīvi, nodarbinātību un labbūtību. Aptaujā pētīta bērnu aprūpe, ilgtermiņa aprūpe, mājas darbi un brīvais laiks. Tajā ir arī aplūkots tas, kā cilvēki izmanto formālās un neformālās aprūpes pakalpojumus, digitālos rīkus un ilgtspējīgas prakses, kā arī attieksme pret aprūpi.