Straujā novecošanās ir iemesls, kamdēļ Eiropā diskriminācija uz vecuma pamata, ir viens no nopietniem politikas dienaskārtības jautājumiem. Novecošanās skar nodarbinātību, veselības aprūpi, izglītību, sociālās drošības u.c. jomas. Diskriminācija uz vecuma pamata jeb eidžisms ir atzīts par dzīves kvalitātes kavējošo faktoru, kas ietekmē visas valsts labklājību un izaugsmi. Pirmais solis, lai izprastu eidžismu un tā sekas, ir jāatzīst, ka tas pastāv mūsu valstī un sabiedrībā. Igaunijas, Dānijas un Vācijas pieredze un labās prakses piemēri ļauj labāk izprast veidus, kā īstenot mērķtiecīgus atbalsta un tematiskos pasākumus diskriminācijas uz vecuma pamata novēršanā. Lai arī analīzei izvēlēto valstu pieejas atšķiras, tās vieno sistemātiska un koordinēta pieeja, t.i., izglītības un informācijas pasākumu regularitāte, plašais iesaistīto pušu loks un atpazīstamība starptautiskā līmenī. Vienots ir arī redzējums par veselīgu un aktīvu novecošanos visās politikās, kā arī uz pierādījumiem balstīta pieeja attieksmes maiņai sabiedrībā. Izvērtējuma pirmajā daļā ir skaidroti galvenie iemesli, kāda ir eidžisma ietekme un sekas, t.sk., skaidrota starptautisko tiesību principu nozīme ceļā uz cieņpilnu, veselīgu un aktīvu novecošanos. Otrajā daļā analizēta pieredze un labās prakses gadījumi Igaunijā, Dānijā un Vācijā, t.sk., veikta ar eidžismu saistīto kampaņu analīze. Nobeigumā apkopoti galvenie secinājumi un sniegtas rekomendācijas.
SIF pētījums: Pasaules valstu prakses situācijas izvērtējums par vecuma diskriminācijas pamatu (2022)
Citi resursi
As Europe-based companies tackle the challenges of slowing economies and tight labor markets, pursuing new levers for sustainable, inclusive growth has become an imperative. As McKinsey & Company recent research on accelerating Europe’s competitiveness highlights, Europe is a global leader on inclusion outcomes such as income inequality, social mobility, and social progress. But there is scope to go further in pursuing growth while extending the benefits of inclusivity across communities.
Pētījuma “Naida runa Latvijā – tendences un izaicinājumi” mērķis ir aplūkot naida runas izpausmes, tendences un izplatību Latvijā. Īpaša uzmanība pētījumā tiek pievērsta naida runas izplatībai interneta vidē, jo tajā tā mēdz sasniegt plašu auditoriju. Pētījumā tika izmantotas šādas kvalitatīvas un kvantitatīvās pētījuma metodes:
Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS kopā ar Atvērtās Lietuvas fondu un Atvērtās Igaunijas fondu, reaģējot uz novērojumiem, ka sabiedrībā samazinās spēja uzklausīt un saprast citus, komunikācija starp dažādām kopienām kļūst arvien sarežģītāka, un neiecietība arvien vairāk ir novērojama arī ikdienas komunikācijā, veica pētījumu par neiecietību cilvēku savstarpējā komunikācijā.