Invaliditāte

Ikona invaliditāte

Cilvēki ar invaliditāti Latvijā nereti saskaras ar diskrimināciju darba tirgū. Tā, piemēram, Sabiedrības integrācijas fonda pētījums “Dažādības kompass 2023” atklāj, ka cilvēki ar veselības problēmām Latvijas darba tirgū joprojām ir izstumto lomā, turklāt īpaši “nevēlami” darbinieki ir personas ar garīgās un intelektuālās attīstības traucējumiem – gatavību nodarbināt šādus cilvēkus pauž vien 31 % darba devēju. Arī personas ar kustību traucējumiem, ja viņu kvalifikācija un pieredze atbilstu prasībām, savās komandās uzņemtu tikai 58 % darba devēju.

Līdz šim nacionālajā līmenī un arī Darba likuma kontekstā par personu ar invaliditāti parasti ir tikusi uzskatīta persona, kurai ir noteikta invaliditātes grupa saskaņā ar Invaliditātes likumu. ES tiesību aktos “invaliditāte” ir plašāks jēdziens, nekā to definē nacionālie likumi, iekļaujot ne tikai personas, kurām oficiāli atzīta invaliditāte, bet arī tās, kuras saskaras ar ilgstošiem fiziskiem, garīgiem vai psihiskiem traucējumiem. Līdz ar to notiek pāreja no medicīniskā modeļa (centrā slimības esamība), kurā tiek uzsvērta cilvēka nespēja un atkarība no līdzcilvēkiem, uz cilvēktiesību pieeju (kādas ir cilvēka funkcionēšanas spējas, neraugoties uz slimības esamību), kurā uzsvars ir likts uz personas aktīvu iesaisti sabiedriskajos procesos, spēju dzīvot patstāvīgu un neatkarīgu dzīvi. Tādēļ diskriminācijas novēršana darba tirgū attiecas uz ikvienu, kurš saskaras ar šķēršļiem profesionālajā dzīvē veselības problēmu dēļ.

Pēc Pasaules veselības organizācijas aplēsēm aptuveni 16 % pasaules iedzīvotāju jeb aptuveni 1,3 miljardi cilvēku dzīvo ar invaliditāti. 

Latvijā 2022. gadā oficiāli bija reģistrēti 197,4 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti.

Šajā jomā ir bieži sastopami aizspriedumi − darba devējiem ir tendence par zemu novērtēt darbinieku ar invaliditāti produktivitāti vai darba spējas, kā arī pārspīlēt uzlabotas vides pieejamības izmaksas. Primārais diskriminācijas novēršanas pamats būtu darbinieku atlases process, kurā pretendenti tiek atlasīti pēc profesionālajām zināšanām un prasmēm, nevis pēc fiziskām pazīmēm. 

Tāpat arī uzlabota vides pieejamība un digitālā piekļūstamība ir svarīgi aspekti ne tikai cilvēku ar invaliditāti piesaistei, bet arī citās situācijās, piemēram, nodrošinot pieejamu darba vidi īslaicīgu veselības problēmu gadījumā un veicinot daudzveidīgu klientu piesaisti.

Kāpēc svarīgi ņemt vērā?

70%

Labāka darba atmosfēra

Vairāk nekā 70 % darbinieku uzskatīja, ka darbinieku dažādība uzlabo darba atmosfēru uzņēmumā un potenciāli var palielināt arī darbinieku vēlmi strādāt tajā.

SIF, 2015
27%

Risināta darbaspēka trūkuma problēma

Latvijā ir nodarbināti tikai aptuveni 27 % no personām ar invaliditāti. Tas ir uz pusi mazāk nekā vidēji ES un nozīmē, ka cilvēku ar invaliditāti potenciāls darba tirgū ir nepietiekami novērtēts. Turklāt Latvijā darba devējiem ir pieejami dažādi atbalsta pasākumi, nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti.

CSP, 2022

Pieejamība vs piekļūstamība

Pieejamība un piekļūstamība ir divi dažādi termini – vides pieejamība izskaidro pieejamību darba vietai, preces un pakalpojumu saņemšanas vietai, savukārt vides piekļūstamība attiecas uz digitālo piekļūstamību.

Vides pieejamība ir pasākumi, kas nodrošina ikvienai personai vienlīdzīgu pieeju fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp tehnoloģijām un sistēmām, kā arī publiski pieejamiem objektiem un pakalpojumiem. 

Piekļūstamība tīmekļvietnēs un mobilajās lietotnēs nodrošina viegli lietojamu teksta, audio un vizuālo saturu, ar to ērti mijiedarboties katra vajadzībām piemērotā veidā, īpaši personām ar invaliditāti un vecākiem cilvēkiem. Īpaša vērība būtu jāpievērš krāsu kontrastiem, subtitru izmantošanai un tekstuālajām alternatīvām – attēliem.

Latvijai ir saistošs arī Eiropas Savienības tiesību regulējums, kā mērķis ir panākt, lai Eiropas iekšējā tirgū pieejamās preces un pakalpojumi būtu pieejami visiem. Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma (spēkā no 28.06.2025.) mērķis ir veicināt preču un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti un visām personām, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt šo personu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.

Kā veicināt cilvēku ar dažādām fiziskām un garīgām spējām nodarbinātību?

  • Attīstiet sadarbību ar nevaldības organizācijām, kas pārstāv cilvēku ar dažādām fiziskām un garīgām spējām intereses – viņi palīdzēs ar praktisku un izglītojošu atbalstu, konsultēs vides pieejamības jautājumos un būs atbalsts iekļaujošas darba vides un attieksmes veidošanā.
  • Novērtējiet un pilnveidojiet darba vides pieejamību cilvēkiem ar dažādām fiziskām un garīgām spējām – redzes, dzirdes, kustību, intelektuālās attīstības traucējumiem, psihosomatiskajām saslimšanām, kā arī neredzamo invaliditāti, piemēram, astma, sirds, asinsvadu slimības u. c.
  • Pilnveidojiet digitālās vides pieejamību ar tehnisko nodrošinājumu, kas piemērots darbiniekiem ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. 
  • Novērtējiet specifiskās veicamā darba un darba vietas ergonomiskās un tehniskās vajadzības.
  • Piedāvājiet darbiniekiem attālināta un elastīga darba iespējas.
  • Veidojiet darbiniekiem ar dažādām spējām uzrunājošu darbinieku piesaistes un atlases procesu. Piemēram, darba sludinājumam var būt pievienots mērķauditoriju iedrošinošs attēls – cilvēks ratiņkrēslā, piebilde par uzņēmuma iekļaujošu attieksmi un atvērtību dažādībai, ja tā tiešām ir. Sludinājuma izplatīšanā var iesaistīt nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv cilvēku ar dažādām fiziskām un garīgām spējām intereses.
  • Izturieties pret darbiniekiem ar dažādām spējām kā pret jebkuru citu personu un nepieņemiet lēmumus viņu vietā – jūsu priekšstati ne vienmēr sakrīt ar to, ko viņš spēj vai nespēj izdarīt.
  • Pieaiciniet profesionāļus, lai veiktu izvērtējumu un piekļūstamības testēšanu atbilstoši VARAM piekļūstamības vadlīnijām. Vairāk: pieklustamiba.varam.gov.lv
  • Savukārt Latvijas Autisma apvienība ir sagatavojusi “Vadlīnijas cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem iekļaušanai darba tirgū”, kas var sniegt atbalstu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanai. 

Organizācijas Latvijā

Sabiedrības integrācijas fonds - logo

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF)

Īsteno projektus un programmas, kas atbalsta un veicina sabiedrības integrāciju un dažādību.

Vieglās valodas aģentūra

Biedrība apvieno ekspertus un speciālistus, kuri prot sagatavot visiem pieejamu informāciju vieglajā valodā. Sagatavo vai adaptē informāciju, sniedz konsultācijas.
Sustento logo

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO

Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija, kas nodrošina emocionālo un informatīvo atbalstu, nodarbinātības iespējas, kā arī piekļuvi videi un veselības aprūpei. SUSTENTO piedāvā dažādas programmas un mācības, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti un hroniskām saslimšanām uzlabot savas prasmes un iegūt jaunas zināšanas.
Apeirons logo

Invalīdu un viņu draugu apvienība APEIRONS

Sniedz dažādus pakalpojumus, lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti integrēties sabiedrībā. Apvienība nodrošina mācības, informatīvos materiālus, kā arī palīdzību darba meklēšanā. APEIRONS arī konsultē potenciālos darba devējus par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām.
Latvijas neredzīgo savienības logo

Latvijas Nedzirdīgo savienība

Lielākā nedzirdīgo cilvēku organizācija Latvijā. Tās mērķis ir sekmēt Latvijas iedzīvotāju ar dzirdes traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā un veicināt sabiedrības informētību, sapratni un atsaucību personu ar dzirdes traucējumiem problēmu risināšanā.

Latvijas Neredzīgo biedrība

Lielākā un vecākā sabiedriskā labuma organizācija, kas apvieno un pārstāv 1., 2. un 3. grupas cilvēku ar redzes invaliditāti intereses Latvijā. LNB sastāvā ietilpst 11 teritoriālās organizācijas Latvijas lielākajās pilsētās un novadu centros. Biedrības mērķis ir nodrošināt neredzīgajiem un redzes traucējumu skartajiem cilvēkiem piekļuvi izglītībai, kultūrai, sportam, darbam un citām dzīves jomām.
Servisa suņu biedrība TEODORS logo

Servisa suņu biedrība TEODORS

Sabiedriskā labuma organizācija, kas atbalsta cilvēkus ar invaliditāti, veicinot servisa suņu kustības attīstību Latvijā. Biedrības mērķis ir nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā ar servisa suņu palīdzību.
Liepājas Neredzīgo biedrība

Liepājas Neredzīgo biedrība

Biedrības mērķis ir veicināt dzīves kvalitātes uzlabošanu un integrāciju sabiedrībā personām ar pilnīgu vai daļēju redzes zudumu, kā arī cilvēkiem ar cita veida invaliditāti. Biedrība sniedz sociālās rehabilitācijas un alternatīvos rehabilitācijas pakalpojumus.
Latvijas Neredzīgo bibliotēka logo

Latvijas Neredzīgo bibliotēka

Tās mērķis ir nodrošināt piekļuvi literatūrai un informācijai cilvēkiem, kuriem ir grūti lasīt parastu druku. Bibliotēka piedāvā grāmatas audioformātā, Braila rakstā un palielinātā drukā. Papildus tam, ka bibliotēka piedāvā grāmatas, tā arī ir vieta, kur cilvēki var satikties un sazināties ar citiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Nodibinājums “Bērnu slimnīcas fonds” logo

Nodibinājums “Bērnu slimnīcas fonds”

Sniedz daudzveidīgu atbalstu bērniem ar veselības problēmām.
Biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda”

Biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda”

Biedrības mērķis ir veicināt cilvēku ar garīgiem traucējumiem – gan cilvēku ar intelektuālās attīstības traucējumiem, gan cilvēku ar psihiskās veselības traucējumiem tiesību ievērošanu un interešu aizstāvību.
Samariešu apvienības logo

Latvijas Samariešu apvienība

Piedāvā daudzus sociālus, medicīniskus un apmācības pakalpojumus, kas klientiem ir pieejami gan ar pašvaldību vai darba devēju līdzdalību, gan arī individuāli.
Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”

Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”

Biedrības mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, un tā īsteno daudzus labdarības un sociālā atbalsta projektus, kā arī nodrošina izglītības, sociālos un medicīnas aprūpes pakalpojumus Latvijā.
“Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi”

“Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi”

Biedrība pārstāv cilvēku ar īpašām vajadzībām intereses un vajadzības, popularizē neatkarīgas dzīves pamatprincipus un veicina sabiedrības veselīgu attīstību. Biedrība popularizē neatkarīgas dzīves iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un izglīto sabiedrību par vietējā pašvaldībā balstītiem pakalpojumiem.
Piekļūstamība.lv

Piekļūstamība.lv

Organizācija, kas nodarbojas ar tehnoloģiju, universālā dizaina un dažādības vadības jomām. Viens no galvenajiem mērķiem ir veicināt Latvijas digitālās vides piekļūstamību iespējami plašākai sabiedrības daļai, aktualizēt tās nozīmi, sekmēt izpratni un virzīt pārmaiņas. Piedāvā dažādus pakalpojumus, tostarp praktiskas piekļūstamības mācības, piekļūstamības nodrošināšanu un lietojamības testēšanu.

Latvijas Autisma apvienība

Apvienība, kuras mērķis ir cilvēku ar autiska spektra traucējumiem tiesību un interešu aizsardzība Latvijā.

Cilvēku pieredzes stāsti

Visi cilvēku pieredzes stāsti Ikona Bultiņa pa labi Bultiņas pa labi apraksts

Citi resursi

Lekciju ieraksti

Sabiedrības integrācijas fonds 4.aprīlī ar tiešsaistes vebināru "Iekļaujoša darba vide - konkurētspējas faktors" uzsāka 15 vebināru ciklu par iekļaujošu darba vidi, dažādības vadību un praktiskajiem aspektiem dažādības ieviešanā organizācijās. Par savu pieredzi un ieteikumiem darba devējiem, ko ņemt vērā, veidojot iekļaujošu darba vidi, vebinārā pastāstīja Latvijas neredzīgo biedrības pārstāve, mūzikas skolotāja Vlada Hmeļevska. Ar praktiskiem ieteikumiem dalījās Draugiem Group personāla attīstības un pieredzes vadītāja Agnese Pumpure, savukārt, LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns dalījās ar izaicinājumiem diskriminācijai pakļauto darbinieku grupu nodarbinātības jautājumos. Vebināru vadīja un ieskatu iekļaujošas darba vides priekšrocībās sniedza ilgtspējas un dažādības eksperte Dace Helmane.

Dažādības vadība
Iekļaujoša darba vide
Invaliditāte
Piekļūstamība
Ikona Bultiņa pa labi Bultiņas pa labi apraksts