Pirmais cilvēktiesību līgums Eiropas Padomē parakstīts 1950. gadā – Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Konvencijas 14. pants “Diskriminācijas aizliegums” nosaka: “Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas – neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes, saistības ar kādu nacionālo minoritāti, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.”
Pagrieziena punkts diskriminācijas novēršanas jomā Eiropas Savienībā ir 1997. gads, kad Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā iekļāva jaunu pantu – 13. pantu (patlaban Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pants). Tas ES Padomi pilnvaroja rīkoties, lai risinātu jautājumus saistībā ar diskrimināciju rases vai etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, vecuma, invaliditātes un seksuālās orientācijas dēļ.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir izklāstītas visas pamattiesības, kas, piemērojot tiesību aktus, jāievēro gan Eiropas Savienībai, gan tās dalībvalstīm. Hartas 21. pants “Diskriminācijas aizliegums” norāda: “Aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.”
Diskriminācijas novēršanas jomā ir pieņemtas vairākas direktīvas, kuras dalībvalstīm jāpārņem savos normatīvajos aktos:
- Nodarbinātības vienlīdzības direktīva (2000/78/EK) nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju un aizliedz diskrimināciju reliģijas, uzskatu, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ nodarbinātības jomā.
- Rasu vienlīdzības direktīva (2000/43/EK) nosaka diskriminācijas aizliegumu rases vai etniskās piederības dēļ nodarbinātībā, izglītībā, sociālajā aizsardzībā un piekļuvē precēm un pakalpojumiem.
- Vienlīdzīgas attieksmes direktīva (2006/54/EK), kurā apvienotas vairākas iepriekšējās direktīvas, kas veltītas sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām nodarbinātības un profesijas jautājumos.
- Dzimumu līdztiesības direktīva preču un pakalpojumu jomā (2004/113/EK) paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.
- Direktīva (92/85/EEK) veicina drošības un veselības aizsardzību darbā grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti.
- Direktīva (2010/18/ES) reglamentē vecāku atvaļinājumu. Šī direktīva nosaka minimālos standartus attiecībā uz vecāku atvaļinājumu un saistītajiem atalgojumiem, veicinot darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.
- Direktīva (2019/1158) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem. Tā sekmē dzimumu līdztiesību darba tirgū un veicina vecāku un aprūpētāju tiesības.
Ziņošana par korporatīvo ilgtspēju. Eiropas Komisija 2023. gadā pieņēma Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartus (ESRS). Tie attiecas uz Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (CSRD), kas nosaka prasību uzņēmumiem, kas atbilst konkrētiem kritērijiem, sagatavot un publicēt ilgtspējas ziņojumu. Standarti aptver vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, tostarp klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību un cilvēktiesības. Vairāk par ziņošanu lasi šeit.
Invaliditātes joma. Eiropas Komisija 2021. gadā iepazīstināja ar jaunu ES stratēģiju invaliditātes jomā 2021.–2030. gadam, kuras mērķis ir nodrošināt, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā piedalīties izglītībā, darbā un demokrātiskajā dzīvē, kā arī baudīt pienācīgus dzīves apstākļus. Stratēģija balstīta uz ANO konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām obligātajiem standartiem, ko ES dalībvalstis ir apņēmušas īstenot. Atzīstot, ka nodarbinātība ir labākais veids, kā nodrošināt ekonomisko autonomiju un sociālo iekļaušanu, stratēģija ietver konkrētus priekšlikumus personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanai. Tāpat uzsvērtas iniciatīvas vides un digitālās piekļūstamības nodrošināšanai, lai turpinātu uzlabot pieejamību saskaņā ar Tīmekļa pieejamības aktu (Direktīva (ES) 2016/2102) un Eiropas Pieejamības aktu (Direktīva (ES) 2019/882).
Dzimumu līdztiesība. ES dzimumu līdztiesības stratēģijas 2026. – 2030. gadam pamatā ir tiesību akti, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo dzimumu līdztiesības stratēģiju, tai skaitā par vardarbības pret sievietēm apkarošanu, par darba samaksas pārredzamību un dzimumu līdzsvara uzlabošanu uzņēmumu valdēs, kā arī noteikumu par darba un privātās dzīves līdzsvaru. Stratēģijā dzimumu līdztiesība ir integrēta visos dzīves aspektos — gan tiešsaistē, gan bezsaistē — sākot ar izglītību un veselības aprūpi un beidzot ar darba un sabiedrisko dzīvi, un tā pievēršas mūsdienu apdraudējumiem, piemēram, kibervardarbībai un ar mākslīgo intelektu saistītajiem riskiem, kas jo īpaši skar sievietes.
Rasisma apkarošana. ES rasisma apkarošanas stratēģijas 2026. – 2030. gadam mērķis ir stiprināt spēkā esošo ES noteikumu īstenošanu un izpildi diskriminācijas novēršanas jomā, turpināt novērst šķēršļus un veicināt iekļaušanu izglītībā, nodarbinātībā, veselības aprūpē un mājokļu jomās, kā arī veidot rasisma apkarošanas partnerības visos sabiedrības līmeņos.
Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, nebināru personu, interseksuāļu un kvīru (LGBTIK, angļu val. LGBTIQ+) līdztiesības veicināšana. ES LGBTIQ+ līdztiesības stratēģijas 2026. – 2030. gadam pamatā ir iepriekšējā stratēģija 2020.–2025. gadam, un tā turpinās nodrošināt LGBTIQ+ līdztiesības aspektu integrēšanu visās ES politikas jomās. Jaunajā stratēģijā ir noteiktas trīs galvenās darbības jomas: LGBTIQ+ kopienas aizsargāšana, LGBTIQ+ kopienas iespēcināšana un sabiedrības iesaistīšana LGBTIQ+ līdztiesības veicināšanā.
Migrantu integrācija. Komisija 2020. gadā pieņēma Rīcības plānu integrācijai un iekļaušanai 2021.–2027. gadam, kurā ietverti priekšlikumi četrās jomās – izglītība un apmācība, nodarbinātība un prasmes, veselība un mājokļi – ar mērķi veicināt migrantu un migrantu izcelsmes personu integrāciju un sociālo iekļaušanu, veidojot iekļaujošu sabiedrību visiem.